Kā jau kārtīga orientieriste, arī es esmu atklājusi O - sezonu.
Šogad esmu atgriezusies A grupā, lai gan B grupā nebija slikti.
Kā es vispār nokļuvu B grupā? Tas skaidrojams ar to, ka pagājušajā sezonā ar sportu nebiju draugos un šķita, ka spēki pietiek tikai B grupas distancēm. Lai vai kā, arī šajā grupā ir novērojama tendence, ka ir cilvēki, kuri spētu sasniegt arī atzīstamus rezultātus augstākās grupās, ja vien noticētu saviem spēkiem :) Lai nu kā, pirms šīs sezonas esmu paskrējusi mazliet vairāk un izdomāju, ka jāskrien vien A grupā, jo tomēr distances ir interesantākas un varbūt pat spēki pietiks tās pievarēt!
Man sezona sākās ar Ziemeļu divdienām - bija smagi, bija ļoti smagi, bet tagad atskatoties uz tik seniem notikumiem, jāatzīst, ka ar rezultātu esmu apmierināta (lai gan uzreiz tā nešķita, B grupa jau atkal vilināja).
Sezona turpinājās Skrundā. Priecēja ļoti fakts, ka Aiva ar Artu arī nolēma paskriet Kurzemes pavasarī, domāju, lūk, man papildus motivācija un mērķi :) Sanāca viss ne gluži kā plānots...
Pirmā diena, vidējā distance, jutos pirms starta tīri labi, uzdevums bija skaidrs - varbūt, ka tas arī bija tas, kas man bija par daudz! Distancē notika tik daudz neizskaidrojuma lietu, šķita, ka pirmo reizi ar karti mežā esmu palaista. Rezultāts izdarībām loģisks, pārdzīvojumi finišā...
Sprints - uzsākot sapratu, ka nebūs nekāds sprints, bez kļūdām notipinu distanci :)
Garā distance nāca ar bažām par vispār kaut kādu skriet varēšanu, kājas atteicās kustēties un vēl tā doma, ka jāatgūst vidējā distancē zaudētais un kaut mazliet jāpaceļas kopvērtējumā! Nu, īsāk sakot, skriet nesanāca, orientēties sanāca jau labāk, bet mazas kļūdas jau tomēr bija, arī saprāts šur un tur atteicās darboties un tikai laimīgas sakritības dēļ man izdevās izvairītes no apmaldīšanās purvā. Rezultāts daļēji sasniegts, kopvērtējumā pavirzījos uz augšu, taču gandarījums tomēr jau laikam par sacensībām īsti nav.
Un visbeidzot...nezin kāda spēka dzīta, šovakar piedalīšos Ozona nakts čempionātā! Mērķis ir noskriet līdz galam, bet nebūšu vīlusies, ja mērķi nepiepildīšu, jo 1) spēka skriet nav; 2) naktī mežā atrasties īsti nepatīk; 3) mana lampiņa ir tik maziņa, ka knapi kaut ko tumsā redzu; 3) tik garu distanci tumsā nekad neesmu skrējusi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru